Kas ir mākslīgais intelekts? Vienkāršs skaidrojums

Blogs · 2026. gada 14. oktobris · 9 min lasīšanai · Atjaunināts: 2026-10

Mākslīgais intelekts — vienkārša definīcija

Mākslīgais intelekts ir datorzinātnes nozare un tehnoloģijas, kas ļauj datoram veikt uzdevumus, kuriem parasti vajadzīga cilvēka domāšana: saprast tekstu un runu, atpazīt attēlus, mācīties no pieredzes, prognozēt un pieņemt lēmumus. Līdzīgi MI savos apsekojumos definē arī Centrālā statistikas pārvalde.

Latviski lieto saīsinājumu MI — mākslīgais intelekts. Angliski tas ir AI (artificial intelligence), tāpēc latviešu reklāmās un produktu nosaukumos redzami abi. Tas ir viens un tas pats.

Galvenā atšķirība no parastas programmas: parasta programma izpilda noteikumus, ko programmētājs uzrakstījis soli pa solim (“ja summa pārsniedz 100 €, piešķir atlaidi”). MI sistēmai visus noteikumus neviens neuzraksta — tā tos atrod pati, mācoties no piemēriem. Tāpēc MI tiek galā ar uzdevumiem, kuriem precīzus noteikumus uzrakstīt nav iespējams: atpazīt kaķi fotogrāfijā vai saprast, ko klients domā ar “vai jums nav kaut kas lētāks?”.

Kā mākslīgais intelekts darbojas

Iedomājieties, kā bērns iemācās atšķirt suni no kaķa. Neviens viņam nedod definīciju ar ausu garumu un astes formu. Viņš vienkārši redz daudz dzīvnieku, un pieaugušais pasaka, kurš ir kurš. Pēc kāda laika bērns atpazīst arī suni, kuru nekad iepriekš nav redzējis. MI mācās līdzīgi, tikai no miljoniem piemēru.

Mašīnmācīšanās

Šo pieeju sauc par mašīnmācīšanos (machine learning). Programmai parāda daudz piemēru — e-pastus ar atzīmi “surogātpasts” vai “normāls”, dzīvokļu sludinājumus ar cenām, fotogrāfijas ar parakstiem — un tā pati atrod pazīmes, kas palīdz uzminēt pareizo atbildi. Rezultātu sauc par modeli: tā ir apmācīta sistēma, ko pēc tam lieto jauniem, iepriekš neredzētiem datiem.

Neironu tīkli

Mūsdienu MI lielākoties balstās uz neironu tīkliem. Nosaukums nāk no smadzenēm, bet līdzība ir aptuvena: tas ir matemātisks modelis ar daudziem slāņiem, kur katrs nākamais slānis pamana arvien sarežģītākas pazīmes. Attēlā pirmie slāņi “redz” līnijas un krāsas, nākamie — formas, pēdējie — seju vai automašīnu. Ja slāņu ir ļoti daudz, runā par dziļo mācīšanos (deep learning).

Lielie valodu modeļi (LLM)

ChatGPT, Gemini, Claude un līdzīgi rīki ir lielie valodu modeļi (angliski large language model, LLM). Tie ir apmācīti uz milzīga tekstu apjoma un ļoti labi prot vienu lietu: paredzēt, kam tekstā jāseko tālāk. No šīs vienkāršās prasmes izaug spēja rakstīt e-pastus, tulkot, saīsināt un atbildēt uz jautājumiem.

Tas nozīmē arī to, ka modelis faktus “nezina” tā, kā tos zina enciklopēdija — tas ģenerē visticamāko tekstu. Parasti tas ir pareizs, bet ne vienmēr. Kā vienu no šiem rīkiem lietot praksē, aprakstīts rakstā ChatGPT latviski.

Mākslīgā intelekta veidi

Šaurais un vispārējais MI

Viss MI, kas šodien pieejams, ir tā sauktais šaurais MI: tas labi veic konkrētus uzdevumus — atpazīst runu, tulko, iesaka filmas —, bet ārpus tiem nav “gudrs”. Navigācijas lietotne neuzrakstīs dzejoli, un surogātpasta filtrs nenovadīs automašīnu. Pat valodu modeļi, kas prot ļoti daudz, nesaprot pasauli tā, kā to saprot cilvēks.

Vispārējais MI (angliski artificial general intelligence, AGI) būtu sistēma, kas jebkuru intelektuālu uzdevumu veic cilvēka līmenī un pati pielāgojas jaunām situācijām. Vai un kad tāds būs, eksperti strīdas. Šodien tas ir pētniecības mērķis, nevis produkts, ko var nopirkt.

Ģeneratīvais MI

Ģeneratīvais MI rada jaunu saturu: tekstu, attēlus, video, mūziku un balsi. Par to pēdējos gados runā visvairāk, jo ar to var strādāt ikviens — pietiek uzrakstīt uzdevumu parastā valodā.

Atpazīšanas un prognozēšanas MI

Mazāk pamanāms, bet ļoti izplatīts ir MI, kas neko jaunu nerada, bet analizē: atpazīst sejas, balsi un tekstu dokumentos, prognozē pieprasījumu vai cenas, pamana neparastus maksājumus. Tas strādā fonā, un jūs redzat tikai rezultātu.

Kur jūs jau lietojat MI ikdienā

Ja šķiet, ka MI vēl neesat lietojis, visticamāk, tā nav. Daži piemēri no parastas dienas:

• Navigācija. Google Maps vai Waze aprēķina, kur veidojas sastrēgums, un piedāvā apbraucamo ceļu.
• Surogātpasta filtrs. E-pasts pats nošķir reklāmas un krāpnieciskas vēstules no īstām.
• Ieteikumi. YouTube, Netflix, Spotify un e-veikali iesaka, ko skatīties, klausīties vai pirkt, pēc tā, ko esat darījis iepriekš.
• Tulkošana. Tulkotāji tagad tulko veselus teikumus kontekstā, nevis vārdus pa vienam.
• Balss asistenti. Siri, Google asistents un balss ievade telefonā pārvērš runu tekstā.
• Banka. Maksājumu sistēmas pamana neparastu darījumu, piemēram, pirkumu citā valstī naktī, un to aptur vai lūdz apstiprinājumu.
• Telefona kamera. Atpazīst sejas, uzlabo nakts fotoattēlus, izpludina fonu un ļauj galerijā meklēt “suns” vai “pludmale”.

Nevienu no šiem rīkiem ikdienā nesaucam par MI — tie vienkārši ir ērti. Pēdējo gadu lielā pārmaiņa ir tā, ka ar ģeneratīvo MI tagad var sarunāties tieši.

Mākslīgais intelekts Latvijā

Latvijā MI vairs nav tikai IT nozares tēma. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gadā mākslīgo intelektu izmantoja 35,1 % Latvijas interneta lietotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet jauniešu vidū (16–24 gadi) — 72,7 %.

Uzņēmumos aina ir piesardzīgāka. 2025. gadā vismaz vienu MI risinājumu izmantoja 12,2 % uzņēmumu: 47,1 % lielo, bet tikai 9,8 % mazo uzņēmumu. To uzņēmumu vidū, kas MI ieviešanu apsvēruši, visbiežāk minētais šķērslis ir kompetences trūkums.

MI latviešu valodā

Latviešu valoda ir maza, tāpēc globālie modeļi to sākumā pārvaldīja vāji. Liela loma šeit ir Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmumam Tilde. 2025. gada septembrī tas platformā Hugging Face publicēja TildeOpen — atvērtu valodu modeli ar vairāk nekā 30 miljardiem parametru. Tas izstrādāts pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, apmācīts uz Eiropas superdatora LUMI un veidots Eiropas valodām, tostarp latviešu un latgaliešu. 2026. gada februārī Tilde TildeOpen iekļāva savā tulkošanas platformā, kas tulko 34 Eiropas valodās.

Valsts platforma Hugo.gov.lv, ko Kultūras informācijas sistēmu centrs izveidoja kopā ar Tildi, bez maksas piedāvā mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi. Šos un citus rīkus salīdzinām rakstā mākslīgais intelekts latviski bez maksas.

Valsts un ES noteikumi

2025. gada aprīlī Latvijā darbu sāka Mākslīgā intelekta centrs — nodibinājums, ko kopīgi dibināja valsts pārvalde, IKT asociācija LIKTA un Latvijas universitātes. Tā darbību regulē Mākslīgā intelekta centra likums, un mērķis ir veicināt drošu un uzticamu MI izmantošanu valsts pārvaldē un uzņēmumos.

Tāpat kā visā Eiropas Savienībā, Latvijā darbojas ES Mākslīgā intelekta akts (AI Act). Tas MI sistēmas vērtē pēc riska: jo lielāks iespējamais kaitējums cilvēkiem, jo stingrākas prasības. Daži lietojumi ir aizliegti pavisam, piemēram, cilvēku sociālā novērtēšana. Augsta riska sistēmām, piemēram, darbinieku atlasē vai kredītspējas vērtēšanā, ir stingras prasības. Lielākajai daļai ikdienas rīku paliek pārredzamības pienākumi vai nav īpašu prasību vispār.

Akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un tiek ieviests pakāpeniski. Aizliegumi piemērojami kopš 2025. gada 2. februāra. Kopš 2026. gada 2. augusta piemērojami pārredzamības noteikumi — piemēram, cilvēkam jāzina, ka viņš sarunājas ar MI, nevis ar cilvēku. 2026. gada jūlijā stājās spēkā grozījumi (tā sauktais Digitālais omnibuss), kas atlika prasības augsta riska sistēmām: tās piemēros no 2027. gada 2. decembra un 2028. gada 2. augusta.

Ierobežojumi un riski

• Halucinācijas. MI var pārliecinoši izdomāt faktu, likuma pantu, cenu vai avotu. Tā nav apzināta melošana — modelis vienkārši ģenerē ticamu tekstu. Svarīgus faktus pārbaudiet oficiālā avotā.
• Aizspriedumi. MI mācās no cilvēku radītiem datiem un pārņem arī to kļūdas. Ja vēsturiskajos datos vienas grupas kandidāti biežāk dabūjuši darbu, MI to var atkārtot. Tāpēc darbinieku atlase ES ir augsta riska joma.
• Privātums un VDAR. Viss, ko ierakstāt MI rīkā, nonāk pie pakalpojuma sniedzēja. Klientu personas datus, paroles un konfidenciālus līgumus bezmaksas rīkos nelieciet. Darbam ar klientu datiem vajag biznesa versiju vai risinājumu ar datu apstrādes līgumu.
• Atkarība. Ja MI raksta visu jūsu vietā, pazūd prasme pašam formulēt un pārbaudīt. Lietojiet MI kā palīgu, kura darbu pārskata cilvēks.
• Krāpšana. Krāpnieki izmanto MI, lai viltotu balsis un rakstītu ticamas pikšķerēšanas vēstules. Ja “vadītājs” steidzami lūdz pārskaitīt naudu, pārbaudiet to pa citu kanālu.

Vienkāršs noteikums: MI ir lielisks pirmajam melnrakstam un ātrai palīdzībai, bet galīgo lēmumu un atbildību paturiet pie cilvēka.

Kā mākslīgo intelektu izmantot biznesā

Lielākā daļa uzņēmēju sāk ar ChatGPT vai līdzīgu rīku: e-pasti, apraksti, tulkojumi. Tas ir labs sākums, bet tas ir personīgs palīgs — tas strādā tikai tad, kad kāds to atver un uzraksta uzdevumu. Nākamais solis ir MI, kas uzņēmumā strādā pats:

• MI čatbots mājaslapā, WhatsApp, Instagram un Facebook atbild klientiem 24/7 latviski, krieviski un angliski, izmantojot jūsu cenas un pakalpojumus, pieņem pieteikumus un sarežģītus jautājumus nodod cilvēkam. Skat. MI čatboti — no €59 mēnesī.
• Procesu automatizācija ar Make vai n8n: pieteikumi nonāk CRM, apstiprinājumi un atgādinājumi aiziet paši, un datus nav jāpārkopē ar roku. Skat. procesu automatizācija.

Kā MI automatizācija atšķiras no parastas automatizācijas un kur tā maziem uzņēmumiem dod lielāko labumu, skaidrots rakstā kas ir MI automatizācija. Labākais sākums ir viens konkrēts process, kas šodien aizņem visvairāk laika, piemēram, atbildes uz vieniem un tiem pašiem klientu jautājumiem.

Avoti: CSP par MI lietošanu iedzīvotāju vidū (2025), CSP par IKT lietošanu uzņēmumos (2025), Tilde par TildeOpen, LSM par Tildes tulkotāju, Hugo.gov.lv, LSM par Mākslīgā intelekta centru, ES MI akta ieviešanas grafiks. Dati pārbaudīti 2026. gada oktobrī.

Rakstu sagatavoja Dmitrijs Vasiļjevs, BalticMind dibinātājs, kurš ikdienā izstrādā MI čatbotus un procesu automatizāciju Baltijas uzņēmumiem. Vairāk par autoru →